Te TAkinga: Te toa rangatira me te

 

pakanga o Te Rotoiti

I

Ngāti Pikiao

Wellbeing

Home

Ko Tamakari te matua tāne o Pikiao (te tuarua), nāna ko Te Tākinga.  Tokotoru ngā wāhine a Te Tākinga, arā, ko Hinekiri rātau ko Hineui ko Hineora.  He mea tapa te wharenui o te marae o Hōhōwai i Mourea kei te awa o Ōhau ki te ingoa o Te Tākinga, ā, ko tana wahine tuatoru a Hineora te ingoa o te wharekai.  Nā te tokorua rā ko ā rāua tamariki tokoono, arā, ko Te Rangikāheke, ko Tūtaki, ko Pārua, ko Ruamoko, ko Kiore, ko Hikaawarua. Nā Te Tākinga rāua ko Hinekiri ko ā rāua tama tokorua, ko Manene rāua ko Mango, ā, nā rāua tahi ko Hineui ka puta ko Te Awanui.  I noho rātau katoa ki Rotoiti i raro i te mana o Ngāti Pikiao.
He toa rangatira a Te Tākinga, ka mutu, nāna hoki i riro ai i a Ngāti Pikiao te mana o te rohe o Te Rotoiti i a Tūhourangi i noho ai ki ētehi pā o te whaitua rā, tae noa atu ki Motutawa i Ōkawa.
I taua wā rā, i Rotoehu kē a Te Tākinga mā, i tētehi wāhi e kīia nei ko Te Puia i te taha rāwhiti o te ara o Tāhuna e mōhiotia whānuihia ana ko Te Ara-a-Hinehopu.  I taua wā hoki ka haere a Tūtānekai i Rotorua ki Rotoiti ki te kite i ngā uri o Tūhourangi i noho ai ki te pā o Tūmoana. I reira ka tīmata tētehi momo whakataetae pakanga i hinga ai te tama a Tūtānekai, arā a Tamakuri, heoi, nā te tokomaha i hoki atu ai a Tūtānekai ki te whakarite i tāna rautaki e ngaki ai i te mate o tana tama.
 
I tono a Tūtānekai ki ētehi iwi i te taha moana, heoi, kāore rātau i whakaae i tō rātau pānga tata ki a Tūhourangi.  Kātahi ia ka tono atu ki a Pikiao rāua ko tana tama, ko Te Tākinga. Hei tāna, ka harikoa rātau i te pananga o Tūhourangi i te rohe o Te Rotoiti.  He tono nui tērā hei whakaaro ake mā Pikiao i te tūnga o te puehu i a rāua i ngā tau ki muri. Heoi anō, i whakaaetia te tono kia riro mā Te Tākinga tana ope e ārahi ki te patu i a Tūhourangi i te pā o Tūmoana.  Ka hinga te rahi o Tūhourangi e ea ai te wāhi ki te ngakinga mate.
 
Kāore a Tūtānekai i whawhai, heoi, nāna tētehi waka nui i takoha ki a Ngāti Pikiao ka hoki atu ai rātau ki Te Puia.  Atu i a Te Aoniwaho, he mea patu katoa ngā mauhere. Ka moe a Te Aoniwaho i tētehi rangatira o Ngāti Pikiao, i a Kotiora, ā, ka noho tahi rāua ki Rotoehu.
 
Nā te upoko mārō o te toa horopū, o Te Tākinga i hohou ai te rongo i a Ngāti Rongomai me Ngāti Pikiao ahakoa he mokopuna tonu a Pikiao nā Rākeiao.  E heke nei a Rākeiao i te kāwai tuakana inā rā ko ia te mātāmua a Rangitihi rāua ko Manawakotokoto.
 
E ai ki te kōrero, nā Te Tākinga a Tūhourangi i tohutohu kia hoki atu ki Tarawera i tēnei kōrero nei, ‘E koro, kua tae ki te wā me hoki koe ki te kāinga’.  He mōhio nō Te Tākinga kua koroua a Tūhourangi, ā, kua kore hoki ana toa tauā e mōhio whānuihia ai kua mutu te wāhi ki a ia i te kauhanga o te riri.
 
I mōhio tonu a Tūhourangi ki te kore e whāia te tohutohu kia hoki ka tū te puehu, ā, ko ia kē kei raro e putu ana, nō reira, ka hoki tika atu.  He mea tapa te marae i Te Whakarewarewa ki Te Pākira hei tohu whakanui i te wāhi rā i Rotoiti.

Ka noho tahi tonu a Ngāti Rongomai me Ngāti Pikiao i tēnei rā tonu nei.

He mea tuhi ngā kupu a Tā Toby Curtis e Cian Elyse White i te 27 o Hune, 2018. 

Qualities: identity, relationships

More to watch:

An episode of Tales from Te Papa about the journey of Te Takinga Pataka: http://talesresource.tepapa.govt.nz/resource/033.html

More to read:

From Rotorua Library:

 

About the wars at Rotoiti:

 

Te Arawa: A History of the Arawa People (D. M. Stafford), Chapter 14, 15 and 16

 

About Te Takinga:

 

http://pukahukiwi.co.nz/te-takinga-pukahukiwi/te-takinga-whakapapa/

This entry is related to these other entries:

 

Tūtanekai; Rakeiao me ōnā Kapowai - Rakeiao and his dragonflies; Life at Mourea

Sources:

 

Interview with Sir Toby Curtis & William Emery, June 27, 2018 (Cian Elyse White)